Search results for "Rīgas līcis"
showing 10 items of 17 documents
Vieglo stabilo izotopu attiecību masspektrometrijas izmantošana barības tīklu raksturošanā un kartēšanā
2016
Darbā veikta literatūras avotu analīze par Baltijas jūras barības ķēžu veidošanās pamatiem un vieglo stabilo izotopu attiecību masspektrometrijas analīzi un tās izmantošanu Baltijas jūras barības ķēžu paraugu analizēšanai, kā arī vieglo stabilo izotopu attiecību īpatnību raksturošanai jūras ekosistēmas paraugos. Praktiskajā pētījumā ievākti jūras sedimentu, sestona, un 20 dažādu sugu un klašu planktona, zoobentosa un zivju paraugi no atklātās Baltijas jūras piekrastes un Rīgas līča. Veikta minēto paraugu sagatavošana un stabilo izotopu attiecību masspektrometriskā analīze relatīvās slāpekļa un oglekļa izotopu attiecības (δ15N un δ13C) noteikšanai, iegūtie rezultāti pielietoti barības tīklu …
Metālisko elementu bioakumulācija Baltijas jūras un Rīgas līča gliemenēs un planktonā
2016
Metālisko elementu bioakumulācija Baltijas jūras un Rīgas līča gliemenēs un planktonā. Pārpuce S. Darba vadītāji: prof., Dr. ķīm. Vīksna A.; pētniece, Dr. ķīm. Poikāne R. Maģistra darbs, 64 lappuses, 40 attēli, 9 tabulas, 46 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā apkopota informācija par metālisko elementu un to savienojumu transformācijām, iedarbību un pārvietošanas ceļiem dzīvajos organismos. Kā arī ir pētīta metālisko elementu bioakumulācija un biokoncentrēšana planktonā un gliemenēs. Ir izpētīta literatūrā pieejamā informācija par iespējamajiem kļūdaino elementu uzņemšanas mehānismiem planktonos un gliemenēs. Eksperimentālajā daļā planktona un gliemeņu paraugi tika ievāk…
Reņģes (Clupea harengus) nobarotība un to ietekmējošie faktori Rīgas jūras līcī
2018
Pētījumā veikta reņģu (Clupea harengus) nobarotības un to ietekmējošo faktoru analīze Rīgas līcī, balstoties uz rūpnieciskajā zvejā ievāktajiem datiem no 1995. līdz 2016. gadam, kā arī no institūta BIOR ievāktajiem ūdens temperatūras un zooplanktona Eurytemora affinis biomasas datiem, un Starptautiskās jūras pētniecības padomes datiem par reņģu krājuma biomasu. Nobarotība reņģēm analizētajā periodā bija ļoti mainīga pa gadiem, jo to ietekmēja vairāki faktori - ūdens temperatūra un barības bāze bija vieni no galvenajiem faktoriem. Lielākās nobarotības izmaiņas bija novērojamas jaunākām un mazākām zivīm. Nobarotības pētījumi sniedz iespēju labāk raksturot reņģu krājumu stāvokli un to mijiedar…
Rekomendācijas aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas līča rietumu piekraste" monitoringa metožu uzlabošanai
2021
Akmeņu sēkļi ir svarīgi jūras vides bioloģiskās daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanai – tie ir mājvieta gan daudzām sēdošām un peldošām bentisko jūras dzīvnieku un aļģu sugām, gan nozīmīga nārsta vieta zivju sugām. Dažādu abiotisko faktoru ietekmē akmeņu sēkļos nereti veidojas mikrobiotopi vai atšķirīgi biotopu kompleksi, kas savas mozaīkveida struktūras, kā arī mainīgā dziļuma dēļ apgrūtina šo aizsargājamo jūras biotopu monitoringu. Šo apgrūtinājumu dēļ nepieciešams uzlabot monitoringa metožu efektivitāti un rekomendēt tādas monitoringa metodes, kas pietiekami atspoguļotu teritorijas bioloģisko daudzveidību. Galvenās rekomendācijas monitoringa uzlabošanai, būtu veikt monitoringu staci…
Cianobaktēriju attīstību ietekmējošie faktori Rīgas līča austrumu piekrastes ūdeņos
2022
Bakalaura darbā tika noskaidroti Rīgas līča austrumu piekrastes raksturīgo cianobaktēriju attīstībai būtiskie faktori, analizējot mainīgo fizikāli – ķīmisko faktoru ietekmi uz cianobaktērijas biomasas dinamiku. Pētījuma dati tika iegūti Rīgas līča austrumu piekrastē monitoringa stacijā 162B, veicot apsekojumus no 2021. gada aprīļa līdz novembrim. Apsekojuma laikā tika veikta ķīmisko parametru analīze, cianobaktēriju sugu biomasas noteikšana un fizikālo parametru iegūšana. Dati tika apstrādāti izmantojot korelācijas analīzi. Rezultāti liecina, ka cianobaktērijas sastopamas visā novērojumu periodā, taču to būtiskākais biomasas pieaugums konstatēts virsējos slāņos maijā un septembrī, tādējādi …
Bezpilota gaisa kuģu attēlu apstrādes iespējas medūzu Aurelia aurita kvantificēšanā Rīgas līcī
2022
Globāli ir novērota medūzu biomasas palielināšanās, kas saistīta ar klimata pārmaiņām, eitrofikāciju un pārzveju. Medūzu populāciju pieaugums negatīvi ietekmē un liecina par nelabvēlīgu jūras ekoloģisko stāvokli, kā arī traucē akvakultūras, tūrisma, būvniecības, enerģētikas un citu industriju funkcionēšanai. Tomēr Baltijas jūras reģionā vienota medūzu kvantificēšanas metodoloģija joprojām nepastāv. Šī bakalaura darba mērķis ir izvērtēt bezpilota gaisa kuģu attēlu apstrādes iespējas ausainās aurēlijas Aurelia aurita kvantificēšanā Rīgas līcī. Darbā veikta zinātniskās literatūras analīze, veikti medūzu novērojumi ar bezpilota gaisa kuģi gar Rīgas līča dienvidaustrumu piekrasti, analizēti uzņe…
Mikroplastmasas sastāva un telpiskās izplatības raksturojums Latvijas jurisdikcijā esošo jūras ūdeņu virskārtā - Austrumgotlandes baseinā un Rīgas lī…
2021
Latvijas jūras ūdeņos tika ievākti 46 ūdens virskārtas plastmasas paraugi, izmantojot Manta tīklu. Organiskā materiāla sadalīšanai secīgi tika izmantots nātrija hidroksīds, ūdeņraža peroksīds un enzīmi. Plastmasas daļiņas tika identificētas un raksturotas vizuāli, un noteikts to veidojošais polimērs. Plastmasas daļiņas bija sastopamas visās paraugu ņemšanas vietās koncentrācijā no 0,09 līdz 4,43 daļiņām/m3. Izplatītākais daļiņu veids bija šķiedras (54,92%) un plastmasas fragmenti (40,18%). Dominējošie polimēri bija polietilēns (80,18%) un polipropilēns (11,81%), tomēr relatīvā proporcija starp polimēru veidiem katrā stacijā ievērojami atšķīrās. Precīzākai plastmasas piesārņojuma novērtēšana…
Piesārņojuma ar cietajiem atkritumiem sastāvs un izplatība Rīgas līča ūdens virsējā slānī
2019
Darbā apskatīts viens no Jūras stratēģijas pamatdirektīvā noteiktajiem laba jūras vides stāvokļa raksturlielumiem – piesārņojums ar cietajiem atkritumiem. Līdz šim veiktie pētījumi par cieto atkritumu piesārņojumu jūras ūdens vidē Latvijā fokusējās uz Baltijas jūras pludmales zonu un salīdzinoši liela izmēra daļiņām. Par mikroskopiskām cieto atkritumu daļiņām pētījumi Latvijas ūdeņos līdz šim nav veikti un arī Baltijas jūrā šādi pētījumi ir veikti relatīvi maz. Pētījuma mērķis ir novērtēt Rīgas līcī esošo cieto atkritumu piesārņojuma sastāvu un izplatību ūdens virskārtā, izmantojot organiskā materiāla ķīmiskās sadalīšanas un filtrēšanas metodi, kā arī Furjē transformācijas infrasarkanās gai…
Makrofītu sastopamība un izplatība piekrastes posmā Mērsrags-Engure un to ietekmējošie faktori
2018
Baltijas jūra ir otrā lielākā iesāļā ūdens jūra pasaulē. Ir salīdzinoši maz ūdensaugu sugu, kas būtu pielāgojušās šādai dzīvesvidei. Cilvēku radītais piesārņojums izraisa eitrofikāciju, kā rezultā savairojas viengadīgie ūdens augi, kā zilaļģes un brūnās pavedien aļģes, kuras izspiež daudzgadīgās aļģu audzes, tādējādi krasi izmainot piekrastes ekosistēmu. Darba mērķis bija noskaidrot, makrofītu sugu sastopamību un to ietekmējošos faktorus Rīgas līča piekrastē no Mērsraga līdz Engurei, kā arī to apdraudošos faktorus. Tika veikta literatūras izpēte, un pēc pašreiz zināmajiem datiem, konstatētas sastopamās ūdensaugu sugas Baltijas jūrā un Rīgas līcī.
Rīgas līča vides kvalitātes novērtējums, izmantojot fitoplanktona indikatoru "Kramaļģu/Dinofītaļģu indekss"
2020
Maģistra darbā tika veikta fitoplanktona indikatora “Kramaļģu / Dinofītaļģu indekss” (Dia/Dino indekss) testēšana Rīgas līcī, kā arī noteikta fizikālo (temperatūra) un hidroķīmisko (slāpekļa, fosfora un silīcija) parametru ietekme uz pavasara sezonas kramaļģu un dinofītaļģu maksimālajām biomasām un aprēķinātajām indeksa vērtībām. Indeksa vērtības tika aprēķinātas nodalot līča pārejas (T) un atklātos, piekrastes ūdeņus (O-C). Indikatora testēšanā tika izmantoti Latvijas Hidroekoloģijas institūta datu bāzē pieejamie fitoplanktona un fizikāli-ķīmisko parametru dati no 1976. - 2019. gadam. Aprēķinātas Dia/Dino indeksa vidējās un maksimālās pavasara kramaļģu un dinofītaļģu biomasas un alternatīv…